ALIA ARODBIEDRĪBAS JAUNUMI UN AKTIVITĀTES



 

 Tevi grib atlaist no darba?!

Vairāk lasi Ievas padomu avīzē Nr.3 (33), 2016. Konsultē jurists, darba tiesību un darba aizsardzības speciālists Edgars Timpa

  • 0
  • 1
  • 0
  • 2
  • 2
  • 0
  • 1
  • 6




 

 Par jauna biedra uzņemšanu

Ar šo paziņojam, ka ALIA arodbiedrība pieņēma lēmumu uzņēmt jauno biedru Lobiju asociācija.

  • 0
  • 4
  • 0
  • 1
  • 2
  • 0
  • 1
  • 6




 

 Pārbaudes laiks darbā: risks vai ieguvums?

Sākot strādāt jaunā darbavietā, nebrīnies, ka darba devējs nosaka pārbaudes laiku. Jā, tādas ir viņa tiesības: pārliecināties, vai tiešām deri šim darbam. Līdzīgs ieguvums no pārbaudes laika ir arī darbiniekam: saprast, vai tev šis darbs ir pa prātam un kaulam.

Konsultē Edgars Timpa, darbajurists.lv jurists un darba tiesību speciālists.

Sīkāk sk. IEVAS PADOMU AVĪZE, Nr. 26, 2015.10.21

  • 2
  • 1
  • 1
  • 0
  • 2
  • 0
  • 1
  • 5




 

 Atvaļinājums: Vai zini savas tiesības un pienākumus?!

Kādas ir tiesības slēgt līgumu ar citu darba devēju?! Attiecībā par blakus darbu (darbs pie cita darba devēja) vispārēji jānorāda, ka ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiski pieejamos statistiskas datus (sīkāk sk. internetā: www.csb.gov.lv), valstī kopumā 4,4 % no visu darba ņēmēju skaita strādā tā saucamā blakus darbā. Absolūtos ciparos tas izskatās šādi: no 785,1 tūkst. darba ņēmējiem (algots darbinieks) blakus darbā strādā 34,5 tūkst. (Piezīme. dati par 2015.g. 1. ceturksni).

Konsultē Edgars Timpa, darbajurists.lv jurists un darba tiesību speciālists.

Sīkāk lasīt: Likums un Taisnība Nr.4, 2015.

  • 0
  • 1
  • 1
  • 0
  • 2
  • 0
  • 1
  • 5




 

 Atvaļinājums: Vai zini savas tiesības un pienākumus?!

Kad un cik ilgs atvaļinājums pienākas? Kad izmaksā atvaļinājuma naudu? Ko darīt, ja atvaļinājuma laikā saslimsti vai izlem mainīt darbu? Latvijā tradicionāli ir iecienītākais atvaļinājumu laiks ir vasara – bērniem brīvdienas, saule spožāka, vakari garāki... Atvaļinājums noteikti ir tā gada daļa, ko darbinieki gaida visvairāk. Lai šo prieku nesabojātu, jāzina, ka atvaļinājuma piešķiršanā un izmantošanā gan darbiniekiem, gan darba devējiem ir gan tiesības, gan pienākumi.

Konsultē interneta vietnes Darbajurists.lv darba tiesību speciālists – jurists Edgars Timpa.

Sīkāk lasīt: Ievas Padomu avīzē Nr.05, 27.05.2015.



  • 3
  • 0
  • 0
  • 5
  • 2
  • 0
  • 1
  • 5




 

 Eksperta viedoklis: Grūtnieces atlaišana no darba pārbaudes laikā

Atbildam uz Maminuklubs.lv lasītājas iesūtīto jautājumu par grūtnieces atlaišanu pārbaudes laikā un darba laiku (lasītāja vaicā, vai grūtniecei būtu labi strādāt 13 stundas dienā).

Konsultē Apvienotās Latvijas iedzīvotāju arodbiedrības un interneta vietnes Darbajurists.lv darba tiesību speciālists – jurists Edgars Timpa.

Sīkāk lasīt: MAMINUKLUBS.LV




  • 2
  • 3
  • 0
  • 5
  • 2
  • 0
  • 1
  • 5






ALIA ARODBIEDRĪBAS JAUNUMI UN AKTIVITĀTES



 

 ALIA arodbiedrības projekts - "Zaļā gaisma - darba strīda risināšana tiesā"

Apvienotā Latvijas iedzīvotāju arodbiedrība (turpmāk – ALIA arodbiedrība) paziņo, ka ar Interneta portāla darbajurists.lv līdzdalību ir panākta vienošanās ar darba tiesību ekspertiem – juristiem par iespēju darbiniekiem palīdzēt sagatavot prasības pieteikumu (un citus procesuālos dokumentus) tiesā attiecībā par darba tiesību iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba samaksas piedziņu, darbinieka atjaunošanu iepriekšējā darbā, morālā kaitējumu piedziņu, utt.

Darba tiesību eksperti palīdzēs darbiniekiem sagatavot prasības pieteikumus un citus procesuālos dokumentus, kā arī sniegs konsultācijas par darba tiesību jautājumiem laika periodā no 12.01.2015. līdz 11.06.2015. (kopā seši mēneši).

Projektu finansēšanu un atbalstu nodrošina ALIA arodbiedrība (www.alia.lv).

Darbiniekiem pirms attiecīgas palīdzības saņemšanas jāpiesakās, izmantojot e-pasta adresi: info@alia.lv. Par palīdzības sniegšanas nepieciešamību un nodrošināšanu tiks pieņemts atsevišķs lēmums, pēc kura pieņemšanas ar darbinieku sazināsies attiecīgais darba tiesību eksperts.

Projekta kontaktpersona: ALIA arodbiedrība, jurists Edgars Timpa, +371 26 33 59 28, e-pasts: Edgars.Timpa@alia.lv


  • 0
  • 8
  • 0
  • 1
  • 2
  • 0
  • 1
  • 5








 

 Apvienotā Latvijas iedzīvotāju arodbiedrība novēl visiem biedriem, atbalstītājiem, palīgiem un kopumā Latvijas tautai gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus, laimīgo un priecīgo 2015.gadu!!! Katram no mums ir priekšā izaicinājumi un pārbaudījumi, tāpēc novēlām tiem stāties priekšā ar pacelto un vēso galvu. Novēlot darba dzīvē panākumus, Jūsu ALIA arodbiedrība.



  • 2
  • 4
  • 1
  • 2
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4




 

 Darba likuma grozījumi, kas stājas spēkā 01.01.2015.



  • 2
  • 8
  • 1
  • 0
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4








 

 Nereģistrētās nodarbinātības īpatsvars Rīgā un ar to saistītās problēmas

Rīgā ir lielākais strādājošo personu skaits Latvijā, aptuveni 340 tūkst. jeb 40 % no Latvijā nodarbināto personu skaita.

Rīgas budžeta kopējos ieņēmumus ap 60 % veido IIN.

Sākot ar 2009.gadu IIN ieņēmumi Rīgā ir samazinājušies, bet sākot ar 2012.g. novērojams IIN ieņēmumu palielinājums.

Cik daudz Rīga zaudē uz nelegālā darba rēķina?! Sīkāk sk. Darbajurists.lv sadaļā JAUNUMI.


  • 2
  • 5
  • 0
  • 8
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4








 

 Darbinieku nosūtīšanas tiesiskie un praktiskie aspekti

Nosūtītais darbinieks Darba likuma un direktīvas Nr.96/71/EK izpratnē:

Nosūtītais darbinieks ir darbinieks, kurš:

ierobežotu laiku veic darbu dalībvalstī,

kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš parasti strādā. Sīkāk sk. Darbajurists.lv sadaļā JAUNUMI.


  • 2
  • 4
  • 0
  • 8
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4








 

 Darba tiesisko attiecību aktuālākie problēmjautājumi jeb hroniskās slimības

1. Nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma – faktiski darba tiesiskās attiecības notiek “pa melno”, darbinieks šajā gadījumā nav aizsargāts no darba devēja patvaļīgas rīcības (piemēram, darba tiesisko attiecību pastāvēšanas noliegšana, darba samaksas nemaksāšana, citu sociālo tiesību un garantiju neievērošana un pārkāpšana).

2. Darba tiesisko attiecību slēpšana zem citu civiltiesisko attiecību veidiem (piemēram, uzņēmuma līgums, pilnvarojuma līgums, autoratlīdzības līgums, brīvprātīgā darba līgums), ar mērķi izvairīties no Darba likumā paredzētajām sociālajām garantijām un pilnīgas nodokļu nomaksas.

3. Nepilnīga darba līguma noformēšana (piemēram, nepilns darba laiks, kaut gan pēc fakta ir konstatējams normālais darba laiks, vai summētā darba laika noteikšana, nenorādot nolīgtās dienas vai nedēļas darba laiku, vai nelikumīga darba līguma slēgšana uz noteiktu laiku, tādā veidā izvairoties no atlaišanas jeb uzteikuma procedūras, vai arī darba samaksas sistēmas neprecīza organizēšana, it īpaši saistībā ar akorda algas sistēmu), ar mērķi mazināt caurskatāmību attiecību nosacījumos.

4. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nepiešķiršana (piemēram, darbinieks pēc dokumentiem formāli atrodas atvaļinājumā, taču faktiski turpina strādāt, saņemot atvaļinājuma naudu darba samaksas vietā, vai arī darba devējs vienkārši izvairās no atvaļinājuma piešķiršanas, paļaujoties uz maldīgu uzskatu par atvaļinājuma noilgumu).

5. Neprecīza darba laika uzskaite (piemēram, darba devējs neuzskaita darbinieka nostrādātās virsstundas, kā arī nostrādātās stundas nakts laikā un svētku dienās).


  • 2
  • 3
  • 0
  • 8
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4








 

  SVEICIENS 30 - AJĀ DZIMŠANAS DIENĀ

ALIA arodbiedrības biedri sirsnīgi sveic arodbiedrības valdes priekšsēdētāju, darba tiesību speciālistu, juristu un vienkārši jauku un atsaucīgu cilvēku Edgaru Timpu viņa 30 - ajā dzimšanas dienā. Novēlam tik pat aktīvi un efektīvi turpināt iesākto darbu, panākumus gan profesionālajā dzīvē, gan stirpu veselību un ilgus mūža gadus. Kā arī novēlam veiksmīgi pabeigt uzsāktās studijas darba aizsardzības jomā. „Lai ir grūti vajag spēt, stipram būt - uzvarēt!” Paldies par atbalstu un pašaizliedzīgu darbu. Sumināts!


  • 0
  • 9
  • 0
  • 8
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4










   

  Grūtnieces tiesības darbā

MANS MAZAIS
Nr. 07, 2014.
Lasiet numurā Grūtnieces tiesības darbā!
Skaidrojumu sniedz Mans mazais eksperts Edgars Timpa, jurists, Apvienotā Latvijas iedzīvotāju arodbiedrība un darbajurists.lv darba tiesību speciālists.

Žurnāls Mans mazais


  • 0
  • 7
  • 0
  • 7
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4








 

  Par darba dzīves gaitas izmaiņām arodbiedrības valdes loceklim Oldertam Djačenko

Šodien, 2014.gada 23.maijā, Apvienotās Latvijas iedzīvotāju arodbiedrības valdes loceklis Olderts Djačenko aizvada savu pēdējo darba dienu Valsts darba inspekcijā kā Nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas sektora ilggadējs vadītājs.

Arodbiedrība nozīmīgi novērtē Olderta Djačenko profesionālās spējas un kopumā ieguldīto darbu nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas jomā, tajā skaitā darba tiesisko attiecību uzraudzībā. Izsakām visdziļāko pateicību par pašaizliedzīgu darbu. Novēlām turpmākus panākumus darba dzīvē.

  • 2
  • 3
  • 0
  • 5
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4




 

  Par darba dzīvi Latvijā

Kopš pievienošanās ES 2004.gadā no Latvijas pēc dažādiem avotiem izbraukuši ap 200 vai 300 tūkst. iedzīvotāju. Izbraukšana no valsts bija un joprojām ir viļņveidīga un sistemātiska. Proti, neilgi pirms iestāšanās ES daļa iedzīvotāju aizbrauca uz Īriju un citām valstīm, kuras bija atvērušas savu darba tirgu. Nākamais izbraucēju vilnis bija novērojams uzreiz pēc iestāšanās ES. Savukārt, pastiprinoties krīzes sekām, arīdzan palielinājies aizbraucēju skaits periodā sākot no 2009.g., kas joprojām turpinās līdz mūsdienām. Galvenokārt, aizbraucēji ir Latvijas iedzīvotāji darbspējīgā vecumā. Diemžēl nav pieejama statistika par aizbraucēju jeb „ekonomisko” bēgļu vecumu, sociālo statusu utt. Tomēr pēc dzīves novērojumiem jāsecina, ka galvenais cēlonis pārvākšanai uz dzīvi citā ES valstī uz noteiktu vai nenoteiktu laiku meklējams tieši no ekonomiskā aspekta. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa iedzīvotāju vienkārši nevar nopelnīt pietiekami daudz naudas ikdienas iztikai un komunālo rēķinu apmaksai, nemaz nerunājot par uzņemto finanšu saistību izpildi.

Kāpēc izveidojās situācija, ka iedzīvotāji nevar par savu darbu saņemt pienācīgu darba samaksu. Iemesli ir vairāki, no vienas puses „ēnas” ekonomikas ietekme, iedzīvotāju tiesiskais nihilisms (neuzticēšanas valdībai, likumu „ignorēšana”), no otras puses, darbinieku pārstāvju vājās pozīcijas, nevēlēšanās cīnīties par savām tiesībām, kā arī vienkārši ekonomikas likumi – konkurēšana ar citām ES dalībvalstīm uz darba samaksas rēķina.

Jebkurā gadījumā, lai uzlabotu sociāli – ekonomisko stāvokli valstī, nepieciešams stiprināt arodbiedrības institūtu, gan publiskā, gan privātā sektorā, attīstīt alternatīvus strīda risināšanas institūtus (sociālais dialogs, samierināšana, mediācija utt.),atbalstīt darba koplīgumu slēgšanu nozarēs, motivēt valsts pārvaldē strādājošo kontrolējošu institūciju darbiniekus, ar mērķi palielināt kontroles mehānisma efektivitāti, izveidot darba strīdu tiesas, pievērst pastiprinātu uzmanību darba aizsardzības ievērošanas jomā.

Kopumā jānorāda, ka iedzīvotāju labklājība galvenokārt ir atkarīga no darba, tajā skaitā no darba apstākļiem. Līdz ar to Latvijas labklājība nav iedomājama bez darba dzīves sakārtošanas ne tikai normatīvo tiesību aktu līmenī, bet katrā darba vietā pēc fakta ar pašu darbinieku aktīvu līdzdalību.

Pretējā gadījumā labklājības līmenis varētu palikt nemainīgā stāvoklī – samērā neliels un nebūtisks vidējās darba samaksas pieaugums, iedzīvotāju aizbraukšana, darba apstākļu pasliktināšana, sociālā budžeta slogs saistībā ar bezdarbu, arodslimību, nelaimes gadījumiem un citiem negatīviem faktoriem.
  • 1
  • 7
  • 0
  • 4
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4






 

  "Ēnas" ekonomikas ietekme darba tiesību jomā

ALIA arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Timpa piedalās darba tiesību seminārā, stāstot par „ēnas” ekonomikas negatīvām sekām iedzīvotāju darba dzīves kontekstā. Kopumā pēc dažādu pētījumu datiem Latvijā joprojām ir visnotaļ augsts „ēnas” ekonomikas īpatsvars.

  • 1
  • 3
  • 0
  • 4
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4






 Saeima konceptuāli atbalsta brīvprātīgā darba regulējumu

Saeima ceturtdien, 10.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Brīvprātīgā darba likuma projektu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Saeimas Preses dienests."Par šāda likuma nepieciešamību nevienam šaubu nav, par to esam jau vairākkārt uzrunāti no nevalstiskā sektora puses. Taču iepriekš Saeimā iesniegtais likumprojekts radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu un drīzāk veicinātu birokrātisko slogu nekā atvieglotu brīvprātīgo darbu. Tādēļ komisija izveidoja darbu grupu, kas ciešā sadarbībā ar nozaru speciālistiem izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kura redakcijai konceptuālu atbalstu sniegušas visas iesaistītās ministrijas un arī nevalstiskais sektors," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.Likumprojekts brīvprātīgo darbu definē kā organizētu fizisku vai intelektuālu darbu, ko fiziska persona pēc labas gribas un bez atlīdzības veic sabiedrības labā, tostarp valsts nozīmes pasākumu sagatavošanā, organizēšanā vai īstenošanā.Brīvprātīgo darbu nevarēs organizēt un veikt, lai gūtu peļņu, kā arī šā darba veicējus nevarēs iesaistīt reliģiskajā vai politiskajā darbībā un ar tiem nevarēs aizstāt nodarbinātos.Brīvprātīgo darbu drīkstēs veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un paredzēts, ka personas vecumā no 13 līdz 15 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai ar likumisko pārstāvju rakstveida atļauju.Jaunā likuma projekts paredz, ka brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, reliģiskās organizācijas un politiskās partijas.Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju tiks nodibinātas, pusēm vienojoties par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar saviem pienākumiem un tiesībām. Atsevišķos gadījumos būs jānoslēdz rakstveida līgums, piemēram, ja to pieprasa viena no pusēm vai arī, ja paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu.Likumprojekts definē gan brīvprātīgā darba organizētāja, gan veicēja tiesības un pienākumus.

  • 1
  • 1
  • 0
  • 4
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4






 

  Paldies par tavu vairāk nekā 10 gadu ieguldījumu Valsts darba inspekcijas labā!

Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults – nereģistrētās nodarbinātības koordinators un vienlaicīgi arī ALIA arodbiedrības valdes loceklis Vilnis Virza 2014.gada 21.martā aizvada savu pēdējo darba dienu Valsts darba inspekcijā, noslēdzot darba maratonu vairāk nekā 10 gadu garumā. Ar šo arī apsveicam savu kolēģi, novēlam darba panākumus citā darba vietā. Kā arī sirsnīgi pateicamies V.Virzas kungam par ieguldījumu darba tiesību sakārtošanas jomā. Paldies par darbu!
  • 2
  • 1
  • 0
  • 3
  • 2
  • 0
  • 1
  • 4






 ALIA arodbiedrības aicinājums cīnīties par savām tiesībām, respektējot arī savuspienākumus (Vigilantibus iura scripta sunt - Tiesības pieder modrajiem)

Pēc dažādiem avotiem arodbiedrībās pašlaik ir tikai no 10 līdz 15 % no Latvijā strādājošiem.Absolūtos ciparos, pieņemot, ka Latvijā ir aptuveni 800 000 darba ņēmēji (Piezīme: pēc CSPdatiem 830 000, bet pēc VID dati 783 000 darba ņēmēji), tad aptuveni no 100 000 līdz 120 000strādājošiem ir arodbiedrību biedri (Piezīme: pēc UR datiem: Latvijā ir aptuveni 190 reģistrētāsarodbiedrības). Salīdzinājumam Zviedrijā arodbiedrībās ir aptuveni 68 %, Norvēģijā 55 %, betĪrijā 35 % no visu strādājošo skaita. Vienlaikus ir jānorāda, ka pēc Latvijas un arī pasaulesprakses redzams, ka arodbiedrībās pārsvarā ir publiskā sektorā strādājošie nevis privātā sektorāstrādājošie darbinieki. Šādu tendenci var izskaidrot ar privātā sektora darba devēju vēlmi mazinātarodbiedrības ietekmi uzņēmumos, jo ar sadrumstaloto personālu (darbiniekiem) ir vienkāršākstrādāt, piemēram, atlaižot no darba, samazinot darba samaksu, piemērojot disciplinārsodus, veiktieturējumus no darba samaksas utt. Protams, tādā darba vietā, kurā viss ir labi un rožaini,darbinieki nesapratīs, kāpēc ir vajadzīga arodbiedrība, tomēr šāda nesaprašana valda līdz noteiktambrīdim, kad darba vietā sākās pārmaiņas ne uz to labāko pusi. Līdz ar to paliek aktuāls jautājums,ko darīt tiem darbiniekiem, kuriem nav paveicies ar darba devēju, un, iespējams, viņu tiesības uztaisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem netiek ievērotas. Atbilde ir pavisamvienkārša, proti, ir jāsāk cīnīties par savām tiesībām, neaizmirstot arī par saviem pienākumiempret darba devēju. Taču darbiniekiem ierunājoties par savām tiesībām priekšā ir darba devējaarguments, vismaz tāds bija iepriekšējos pirms krīzes un arī krīzes gados, kas bija pamatots uzprincipu “nepatīk, nestrādā, aiz žoga stāv gribētāju rinda”. Tādēļ pārsvarā darbinieki savuinterešu aizstāvību pat neuzsāka, vai arī uzsākšanas gadījumā ātri vien to izbeidza, savukārtciti vienkārši aizbrauca uz ārzemēm laimes meklējumos. Kā rezultātā, Darba inspekcijā sūdzībuskaits ik gadu nesamazinās, tiesās darba strīdu lietas palielinās, sociālā spriedze valstīizmērāma pēc bezdarbnieku skaita un aizbraucēju skaita. Tādēļ veidojās visnotaļ “pozitīva” ainadarba tiesību jomā. Pārfrāzējot teicienu, ka katra tauta ir pelnījusi tādu valdību, kāda tā ir,jānorāda, ka darbinieki ir pelnījuši tādu darba devēju, kādu paši daļēji ir pieņēmuši uniedrošinājuši. Citiem vārdiem sakot, tā kā darba devējs ir uzskatāms par stiprāko pusi darbaattiecībās, tādējādi darbiniekiem nepietiek vien paļauties uz darba devēja tiesisko apziņu ievērotDarba likuma prasības. Darbiniekiem pašiem vai ar darbinieku pārstāvja starpniecību aktīvi irjāpiedalās darba tiesisko attiecību uzraudzībā. Viss efektīvākais veids ir apvienotiesarodorganizācijā jeb arodbiedrībā, vai arī pievienoties pie jau eksistējošās arodbiedrības. Kārezultātā darbiniekiem būs iespēja saliedēti un efektīvi aizstāvēt savas aizskartās tiesības.Tāpēc aicinām izvērtēt iestāšanās iespēju ALIA arodbiedrībā, kuru pārstāv darba tiesībuspeciālisti, kas jebkurā darba strīdā centīsies atrast risinājumu, meklējot labāko iznākumudarbiniekam, neaizmirstot arī par darba devēja pamatotām un likumīgām interesēm.

  • 0
  • 5
  • 1
  • 0
  • 2
  • 0
  • 1
  • 3